20. V. Fiļšs no J. Laganovska Bikavas pag.

Tad, kad Dīvs radīja pasauli, jis iztaisīja lelu zalta bumbu, kuru nūsaucja par mēnesi un kurai vajadzēja apgaismuot pasauli tymsuos naktīs, lai ceļaveiram nabyutu tyk gryuti atrast ceļu. Radītuojs pastatēja zalta bumbu taisni vydā dabasu un apkuort pastatēja zvaigznes. Cylvākam tys beja par lelu prīcu, bet Valnam palyka dusmes, jo viņš navarēja darīt slyktūs dorbus, par tū ka ļaudis varēja tyuleņ jūs pazeit un aizbēgt nu valnim. Valni sasaucja sapulci un nūsprīdja, ka vajag iztaisīt lelas trepes, pajemt pindzeli un ar malnu dagutu nūsmērēt vysu mēnesi. Kai sadūmuoja, tai izdarīja. Dabuoja spaiņi, garu pindzeli, sataisīja pi rogonas malnu dagutu un trepes un aizguoja mežā, kur mēness beja tyvuok pi zemes. Mežā pastatīja trepes un vīns valns jau suoka lēkt pa trepem augšā, bet pats lelajs Valns stuovēja un vērās, kai tys nūsmērēs zalta mēnesi. Valns kae kuopja, tai pasleidēja un nūkrita. Daguts izalēja taišņi ielajam Valnam uz golvas, kurš stuovēja zemē, un tys palyka tik malns, ka ni par kū navarēia izmozguot. Sasadusmuoja vysi valni, un atskrēja uz mežu. Vīns valns izkuopja pa trepem leidz zalta bumbei un suoka jau smērēt. Bet lai jis struoduoja kai struoduodams, navarēja i puses izsmērēt. Te ūtrais valns pīskrēja un suoka turpvnuot dorbu. Radītuojs īraudzēja, ka puse tymsa palyka uz mēneša, sasadusmuoja uz valnu un iztaisija tai, ka valns palyka stuovēt taišņi vydā zalta bumbai, un rūkuos turūt pindzeli ar daguta spaiņi. Tai pa šai dīnai var redzēt cylvāku, kurs stuov uz mēneša un itkai grib smērēt. Bet mēness suoka speidēt jau na tik gaiši, kai pyrmū reizi un laikam nikod tai naspeidēs. Valni nu tuo laika staigoj vysi malni.