Kā akmeņi cēlušies.

4. K. Blau's Ērgļos, uzr. Brīvzemnieka «Sborņik», 45, 43. LP, VlI Il, 59, 1, 2a.

Vecos laikos akmeņi auguši un bijuši tik mīksti, kā pūpēži; bet tad viņiem vēl nebijis vārda. Reiz &127;audis cēluši lielu namu, vākdami priekš tam akmeņus klāt. Starp mūrniekiem viens bijis pēdīgais sliņķis. Šis sliņķis, akmeni celdams, iesaucies: «Kaut tu izputētu! tik smags kā akmens!» No tā laika visi akmeņi palikuši smagi - tādi kā tagad un arī augt apstājušies.