6. Rempu Anna Vīkstenes pag. Jkr. Il, Il, 1. LP, VlI, I, 1162, 11 , 1, 2.

Vecos laikos, kad Dievs ar Velnu šad un tad satikušies, Velns - kā Jau tas arvienu viņa ieraša - gribējis izlielīties ar savu gudrību un mantu. Pa mežu staigādams, Dieviņš kādu dienu saticis atkal Velnu, kas it lepni aicinājis Dievu nākt aplūkot šā brango lopu pulku, kas turpat norā ēduši. Bijušas arī brangas gotiņas, bet visas doles, bez ragiem, bez astēm, apaļiem nagiem un tīri melnas. Aplūkojot lopiņus, Velns teicis lielīdamies: «Redz, cik man pulka lopu! Es tikpat esmu labāks saimnieks par tevi! Dievs pasmīnējis un domājis: «Pag, pag, lielība, gan es tevi pamācīšu!» Drīzi pēc tam Dievs sācis taisīt lielu laidari. Velns to redzēdams, vaicājis: «Ko tad tu tik lielā iaidarī liksi? Tev jau nav nevienas govs.» - «Kad būs laidaris, tad būs lopi!» Dievs atbildējis. Laidari uztaisījis, Dievs uzlaidis lielu pulku dunduru Velna lopiem un cietu miegu viņa ganu meitai dzilnai tā kā lopi visi sabizojuši Dievs laidarī. Dievs mudīgi ņēmies govis pataisīt visādā spalvā, gan brūnas, gan sarkanas; bet visvairāk raibas: melnajām ielicis baltu zīmi pierē, tā kā pat tagad nevienas govs neatradīs, kam nebūtu balta zīme klāt; tad vēl iesitis lielākai daļai ragus, piesējis niedru astes un pāršķēlis visām nagus. Velna ganu meita skrējusi pa malu malām zudušos lopus meklēdama; beidzot arī atskrējusi pie laidaŗa un, to pilnu redzēdama, aizlaidusies savam kungam sūdzēt. Šis arī kā viesulis atskrējis atprasīt savus lopus; bet kā izbrīnījies, nevienas neatrazdams no savām govim Šņākdams tas aizdrāzies prom un nelaimīgai dzilnai pasitis cauru galvu un to padzīnis. Dzilna. nabadzīte, līdz šai baltai dienai nēsā sarkanu pakausi un skrien pa mežu vēl arvienu saukdama: «Tprrū, tprrū, tprrrū!» bet nevarēdama sasaukt, saka: «Apēd v-i-lks!»

Piezīme. Gluži tāpat Velēnā, Valkas apr., J. Balodis uzr. Brīvzemnieka kr. L. P. Tādu pašu teiku vēl uzrakstījuši J. Cinovskis Snēpelē, J. Grauds-Graudēvics Piebalgā, J. A. Jansons Nogalē, J. Ikrēvica Virbos un Zichmane Virbos. Pēdējā vēl piemin, ka Velna govis bijušas «bez ausim:, un Dievs tām pielicis «dēlītes par ausim». P. Š.