12. J. Kriķis Startos. Etn. IV, 1894. g. LP, Vll, I, 1166, 11, 10

Melnā dzilna ganījusi govis upmalā, bet mušas govim arvien kodušas tā ka tās sākušas bizot. Gane gājusi pie Velna par to žēloties. Velns noskaities par mušām, salasījis tās visas vienā kulītē un pakāris to upmalā alksnītī. Nu bijis kādu laiku govim miers no mušām; bet necik ilgi, kad jau atkal mušas sākušas pa ganāmu pulku dziedāt. Velns gājis lūkot, kas to mušu kuli atpestījis vaļā. Viņš atradis vēzi, ka tas bēdzis no mušu kules atsprākliski prom. Vēzis bijis piemanījies klāt un atpestījis kulei galu vaļā. Velns vēzi par to nolādējis, ka tam jārāpojas ačgārni. Bet no tā laika pasprukušās mušas arvien siltās dienās palienot govim apakš astes, tā ka tām vēl tagad jābizojot. Un Velna ganu meita, melnā dzilna, vēl tagad meklējot govis pa laukiem skriedama: «Tprū, tprū, tprū - cui!»