19. J. Voitkāns Rēzeknes Birzgaļos, R. Tabines kr. Šī pasaka tulkota arī poļu valodā 1891. g. Krakavā. «Lotysze Inflant Polskich - z gmini Vielonskiej, powiatu Rzežyckiego. "

Kad īsastuoja pasauls, Valnam beja divpadsmit gūvu, bet Dīvam nabeja nivīna lūpiņa. Valna gūvs beja sovandas: vysas malnas kai ūgle, bez rogu un ar vīnu kuojas pādu kai zyrgs. Tuos ganīja dzylna. Kot Dīvam nabeja lūpu, tūmār viņš suoka taisīt klāvu. Atskrēja Valns un prosa: «Kum, kū tu dori?»

«Taisu klāvu; varbyut man arī byus lūpiņi,» atteicja Dīvs.

Pēc tam Dīvs syutīja sovus kolpus, 1ai tī, ganei naradzūt, pīsīnValna gūvim pa divi vāzos uz pīres. Tuos vāzas palyka por rogim. Tad vēl pīsacīja tuos gūvs nūkruosuot sorkonos, boltos, dyukoros, raibos un sadzeit jaunajā klāvā. Uz klāva slīkšņa Dīvs izlyka izkopti ar asmini. uz augšu tai, ka kura gūvs guoia puori, tei puorgrīzja pādu. Nu tuo jai tyka divi nogi.

Valna gone beia aizmyguse un nikuo nazynuoja. Atskrēja Valns - skotuos: nav gūvu. Prosa gonei, kur gūvis. Tei izleiduse nu kūka dūbuma, kur gulēja, soka: «Nyupat te beja.» Dzylna gon sauc: «Tpru, tpru!» bet gūvu nav.

Skrīn Valns uz Dīvu un prosa, vai nav redzējis šuo lūpu. Dīvs vad jū uz klāvu un soka: «Skotīs, vai tuos tovas.»

Valns napazyna sovu gūvu, aizadusmuoja, paķēŗa osu akmini un puorcierta dzylnai golvu. Nu tuo laika dzylnai golva sorkona kai ar asni aplīta un viņa vīnumār sauc: «Tpru, tpru!» bet gūvu naatrūn.