21. G. Pols no 89 g. v. Mades Pušķes Belavas pag.

Dievs esot taisījis kūti, bet Velns lopus, visus melnus. Kad Dievs bijis kūti uztaisījis, tad uzsējis uz durvju sliekšņa izkapti un palaidis daudz dunduru Velna govim virsū, lai tās bēg viņa kūtī. Govis, kāpjot uz durvju sliekšņa, pārgriezušas nagus pušu. Bez tam, lai Velns nepazītu savas govis, Dievs nomālējis tās gan brūnas un baltas, gan arī raibas un citās dažādās krāsās. Kad viss biji: kārtībā, tad Dievs licis vēzim aiznest visus dundurus uz upi noslīcināt, bet vēzis gribējis redzēt, kas tai maisā ir. Te nejauši pasprucis viens dundurs no maisa. Vēzis tam dzinies pakal, kamēr to arī noķēris, bet tamēr visi citi no maisa izbēguši. Dievs par tādu vēža rīcību labi sadusmojies un noteicis viņam iet atpakaļ un ar akmens deķi segties.