26. J. Avotiņš Krustpilī.

Netālu no mācītāja ganībām, bija arī viena bagāta tirgotāja ganības, un abiem bija mežā jāgana. Mācītājam bija ganu meita pupatīte, bet tirgotājam dzilna. Dzilna, sava kunga pierunāta, bieži vien mācītāja ganei pa govij nozagusi, par ko arvien pupate dabūjusi rājienus un pēdīgi pat draudēts ar cietumu. Reiz pupatīte izdzinusi lopus, apsēdusies uz cinīša un sākusi gauži raudāt. Pienācis viens vīriņš un prasa, kāpēc tā raudot. Ganīte vaļsirdīgi izstāstījusi savas bēdas. Tad vīriņš apvaicājies, cik govu jau nozagts. ganu meita izteic visu, bet viņš teic, lai viņa arī kādu reiz tirgotāja govis zogot. Gane atbild: «Viņam nav tādas govis kā manas.»

Vīriņš prasa: «Kādas tad tās govis bija?»

Gane saka: «Manas govis ir ar ragiem un pārplēstiem nagiem, bet dzilnai ar apaļiem nagiem un bez ragiem. Un viņas govim ir daudz vairāk pupu kā manējām.»

Tad nu vīriņš atkal prasa: «Vai tu būsi ar mieru mainīt manus raibos svārkus pret saviem baltajiem, tad es tev palīdzēšu, tā kā tev nekad nevienu govi nezags.»

Gane ir arī mierā, un vīriņš iestāsta, lai tik par nakti nevienam neko nestāsta, bet rītā agri, lai laižot savas govis tirgotāja govim tuvumā.

Otrā dienā pupatīte ierodas ar savām govim, un gana tirgotāja pulkam tuvumā. Tā kā vēl vīriņš nenāk, viņa sāk jau domāt, vai tik nav piekrāpta. Te ne daudz priekš mājās dzīšanas ierodas arī vecais vīriņš un saka, lai ejot pēc tirgotāja govim un lai dzenot visas šurpu. Pupatīte teic, ka viņai esot bailes, jo dzilna viņu sasitīšot. Tad vīriņš teica, ka dzilna stipri guļot. Pupatīte nu arī paklausa un atdzen visas govis, tik viena negribējusi nākt, un tā bijusi visa pulka vadone, saukta par Ilzi. Tagad vīriņš ņemas pie darba, sadzen atdzītām govim drīz ragus, pāršķel nagus un tas iet ātri. Bet ganu meita arvien domā par pupiem, stāv, skrien un runā: pupu, pupu, pu. Tad vīriņš iet arī pie pupiem, sāk spaidīt un ar delnu ,dzīt no krūtīm uz pakaļkājām, kamēr visu pienu sadzen starp pakaļkājām tesmenī. Tos tukšos galiņus no priekšpupiem nogriež ar nazi. Tikai atstāj vienu resnu vīli, ko mēs saucam par piena āderi. Tad saka ganei, lai nu pārmainot svārkus un lai ātri dzenot govis mājā, jo dzilna varot uzmosties. Pupatīte vēl nebija govis mājās iedzinusi, kad tirgotāja gane dzilna jau saukusi pa mežu skraidīt un saukt: «Tprū, tprū, kur Ilze?» Un tā viņa dara līdz šodienai. Bet pupatīte savos raibos svārkos arvien piemin lielās raizes par pupiem un saka: pupupu.

Piezīme. Še Dievs un Velna vietā jau ir ieviesies mācītājs un tirgotājs. P. Š.