1. Skābais Ēdolē. Etn IV, 1894. LP, VIl, I, 1167, 11, I, 13.

Starks bijis Dievam par rokas puisi. Dievs bijis vienreiz saķēris visus mūdžus, iebāzis maisā un devis starkam, lai tos nes uz dīķi slīcināt. Maisu uz dīķi nesot, starks dzirdējis, ka tur kas čīkst un čēkst. Maisu pie dīķa nonesis, starks aiz lielas ziņkārības nevarēja nociesties nepaskatījies, kas maisā atrodas. Tikdrīz, kā viņš maisu attaisīja, izlīda no tā visi tur ieslodzītie mūdži, kā vardes, čūskas un citi. Starks aizgājis ar tukšu maisu pie Dievs atpakaļ. Izdzirdis starka nedarbu, Dievs teicis: «Tādēļ ka tu esi bijis tik ziņkārīgs, še tev šie sarkanie zābaki un ej nu salasīt visus palaistos mūdžus!» No tā laika starkam garas, sarkanas kājas un viņš lasa vardes, čūskas, kuras tam nekā nekaltē.

Piezīme. Sal. iepriekšējo nodalu par Dievu. P. Š.