3. Niedre Vec-Sērenē. LP, V, 179, 69.

Starks jeb svētelis esot cēlies no cilvēka. Tas noticis tā: Viņos sirmos laikos Velns bija aplaidis pasauli ar nāvīgiem, kaitīgiem knišļiem, odiem, mūdžiem. Dievs gribējis cilvēkus atpestīt no tādiem rāpuļiem: salasījis visus odus, dundurus, spindzeles, aklos, mušas, vardes, odzes lielā maisā, aizsējis galu un iedevis vienam vīram, lai iet upē noslīcināt; bet lai neskatoties, kas tur iekšā. Tomēr, vīrs tev klausīs: vēl nav apmērcējis maisu ne labi, jau atknibina drusku sienamo un glūn, kas tur taču varētu iekšā būt. Bet tai pašā acumirklī odi, knišļi, mūdži izspruka laukā. Nu ķer, nu mocās, bet kur tu saķersi vairs? Un Dievs par tādu nepaklausību notraipīja vīram ar darvu kājas melnas līdz gurniem un palaida par starku pasaulē, lai nu salasa mūdžus vardes, dundurus, ko pats tīšā prātā palaidis. Tādēļ starks vēl šodien naigi vien pūlās vardes un odzes lasīdams; ja kādreiz būs beidzis lasīt, tad palikšot atkal par cilvēku.