1. P. Šmits no sava tēva-tēva Raunā.

Dievs griezis savim lopim zāli tikai ar kaltu, bet Velns pļāvis ar izkapti. Ar izkapti pļaušana labi veikusies, kādēļ Velns maz pūlējies un gulēš pa rītim ļoti ilgi. Reiz no rīta mazā gaismīnā Dievs paņēmis no Vella izkapti un nopļāvis pa rasas laiku lielu gabalu no savas pļavas. Vells atnāk un brīnās: «Kā tu tik daudz nopļāvi?» Dievs atbild: «Ar kaltu pa rasu var vairāk nopļaut kā ar izkapti.»- «Tad mīsim! Dod tu man kaltu, es tev došu izkapti!» - «Labi, mīsim ar'!» Tā nu izmijuši, bet Vells ar kaltu nekā nevarēš nopļaut.