4. I. Kažoka Lubānā.

Dievs ar Velnu gājuši sienu pļaut. Velnam bijusi izkapts, bet Dievs kalis ar kaltiņu. Velns pļāvis, pļāvis, nokusis - nolicies gulēt. Dievs paņēmis Velna izkapti un nopļāvis labi lielu gabalu. Velns pietrūcies un redzējis, ka Dievs lielu gabalu priekšā, un tūlīt gribējis mīt ar Dievu darba rīkus. Dievs bijis ar mieru un Velns paņēmis Dieva kaltiņu. Dievs paņēmis Velna izkapti; nopļāvis savu daļu ātri jo ātri, un aizgājis pie cilvēkiem. No tā laika visi cilvēki pļauj sienu ar izkaptim.