5. J. Bērtulis Blomes pag. Riņģa rnājā. Teikas par Dievu, 36, 46.

Reiz siena laikā Velns pļāvis savā pļavā sienu, Dievs savā. Velnam bijusi izkapts, Dievam kaltiņš. Velns uzaicinājis Dievu, lai nāk ar šo pļauties, kurš vairāk nopļaus. Dievs bijis ar mieru.

Līdz pusdienai Velns pļāvis kā traks, bet Dievam ar kaltiņu negājis nekā. Velns apgūlies dienasvidu. Dievs uzsūtījis Velnam stipru miegu, paņēmis Velna izkapti un pļāvis, cik var. Pēc dienasvidus aiznesis izkapti Velnam atpakaļ.

Velns cēlies, sācis atkal pļaut. Dievs ar kaltiņu jau rāvies pļaudams. Vakarā Velns gājis skatīties, cik Dievs ir nopļāvis, redzējis, ka Dievam jau pļava nopļauta. Velns derības pazaudējis. Nu sācis ar Dievu diņģēties, lai šis mij savu kaltiņu ar šā izkapti. Dievs papriekš negribējis, bet kad Velns tā uzspiedies. izmijis arī. Velns nu gājis ar kaltiņu pļaut sienu. Bet nu tik redzējis, ka ir piešmaukts.

Piezīme. Folkloras krātuvei ir piesūtītas vēl astoņas līdzīgas teikas no dažādiem apgabaliem. P. Š.