15. E. Krastiņš Varenbrokā, Folkloras kr.

Reizi Dievs ar Velnu dzīvojuši kopā, lauki viņiem bijuši izdalīti pa šņorēm. Pienāk siena laiks, vajaga iet pļaut sienu, bet protams viņiem katram savs gabals, kopā nevar iet. Velns aiziet ar izkapti, Dievs ar kaltu. Nu Velns līdz brokastei pļaun dūšīgi un ir jau lielu gabalu nopļāvis. Dievs sēd uz akmeņa un smēķē pīpīti.

Nu velns aiziet brokastī, izkapti iedūris turpat pļavā. Pa to laiku Dievs paņem Velna izkapti un nopļaun otrtik lielu gabalu un iedur tāpat izkapti, kā Velns bija iedūris. Velns izgulējies atnāk pļaut, viņš skatās, ka Dievs otrtik lielu gabalu nopļāvis. Viņš prasa Dievam: «Vai tu ar to savu kaltiņu tik daudz nopļāvi? Es nebūtu domājis, ka otrtik ar tādu kaltiņu var nopļaut. Vai dzi, Dieviņ, kaimiņ, mainīsim ar ieročiem! » Dievs saka: «Ko, kaimiņ, ar tevi darīt? Varam jau mīt.»

Tā Dievs savas pļavas nopļāva, Velnam palika nepļauta. Velns saka, dagājis pie Dieva:. «Tu mani piekrāpi, - iesim kauties. Bet ar kādiem ieročiem? Taisīsim duramos šķēpus.» Nu Velns izkaļ dzelzs duŗamo, Dievs paņem divzaru koka sakumiņus. Velns saka: «Vai tūliņ sāksim badīties?» Dievs saka: «Iesim uz robežu.»: Un robeža protams bija ar žogu aiztaisīta, vienā pusē Velns, otrā Dievs. Kā nu atvelkas viens otram durt, tā Velns ieskatās, ka Dieva šķēpam divi gali. Tā viņš uz Dieva saka: «Par ko tev divi gali?» Dievs saka: «Tu man dursi, man būs viens caurums, es tev duru, tev būs divi.» Tad Velns saka: «Vai, dzi, kaimiņ, mainīsim ar duramiem. Dievs pārmaina.

Nu sāk badīties caur žogu. Velnam katrreiz žogā iemetas, Dievs ņēmis Velnu labi sabadījis.

Piezīme. Sal. Ārnes 1090. un 1083. numuru. P. Š.