9. R. Tabine Viļānos. Iespiesta arī poļu tulkojumā 1891. g. Ķrakavā. "Lotysze Inflant Polskich – z gmini Vielonskiej, powiatu Rzežyckiego.»

Senejūs laikūs Dīvs un Valns staiguoja pa zemi un vīns ūtru saucja par kumu. Katram bejis teirums un Valns sovu aris ar zyrgu, bet Dīvs ar dzeni. Valns par dīnu daudzi izaris, bet Dīvs ļūti moz.

Nakti Dīvs jēmis Valna zyrgu un izaris sovu gobolu, tai ka uz reita obeju teirumi bejuši vīnaidi apstruoduoti. Valns tuo jūka nazynuoja; viņš dūmuoja, ka Dīvs ar dzeni tik daudzi pastruodoj, un sagudruojis taisīt ar Dīvu barišus (pelņu) : meit lūpim. Dīvs bejis ar mīru un Valns dūmuoja, ka tok labuok ir baruot mozu dzeni, na lelu zyrgu.

Labi! Sacīts darīts. Valns aizjūdzja dzeni orklā un nyu redz, ka dzens naspēj orkla vilkt. Aizzadusmuojis sasyta dzeni, tai ka tys vyss raibs palyka nu sitīnim un vēl puoršķēļa jam golvu, tai ka asnis lējuos. Nu tuo laika vysi dzeņi palyka raibi un sorkonom golvom.