11. E. Kārkliņa no 67 g. v. A. Zučikas Jaunlatgales Liepnas pag. Teikas par Dievu, 28, 36.

Reiz Velns ar Dievu nolēmuši kopā strādāt, arī dzīvot. Abiem bijuši zirgi: Dievam bijis balts zirgs, Velnam melns. Nolēmuši, ka katram savu nakti jāgana zirgi. Vienā naktī, kad krīt Velnam iet ganīt, viņš saka, ka šis nu gan neganīšot. Šim esot melns zirgs, un tas jau ielīdīšot kaut kur krūmos un zagļi ir neredzēšot, bet Dieva balto nu gan aizvedīšot. Dievs aiziet ganos. Otrā rītā stāsta Velnam, ka esot gan balts zirgs labs: nemaz nevajagot iet skatīties - pa gabalu redzot, bet melnais jāiet un jāmeklē. Velns pārdomā, ka laikam gan labāks baltais zirgs un prasa Dievam, ka vajagot mīt. Dievs arī ar mieru, samij arī. Nu Dievs neiet vairs nemaz pieguļā, Velnam bijis jāiet katru nakti sava baltā zirga ganīt.