5. Saržantu Krišs Blīdenē. Jkr. Il, II, 5. LP, VIl, I, 11, Iv.4.

Senos laikos Blīdenes Zīļu mājās dzīvojis vareni gudrs un izmanīgs saimnieks, Pampis vārdā, kuŗš par savu lielo gudrību no ļaudim ticis dēvēts par «gudro Pampi». Reiz arī Velns dabūjis dzirdēt par Pampja vareno gudrību un tāpēc apņēmies kādreiz gudro Pampi viņa gudrībā pārbaudīt. Kad Velns apciemojis Pampi, tad to atradis Jāņu kalnā kviešus pļaujam. Kvieši bijuši tik vareni auguši, ka Jāņu kalnā stutītēm pietrūcis gandrīz vietas, bijis, tā sakot, piebāzts. Velns, to redzēdams, domājis: «Tad man arī būtu tāds kviešu lauks, tad es tiešām būtu bagāts kā Velns!. Velns Pampi uzrunājis itin ,laipni: «Kaimiņ, šogad tev bagāta pļauja, būsi bagāts kā Velns!» Pampis atbildējis: «Jā, ciemiņ, būs naudas kā Velnam pelus!» Velns domājis: «Vai nevarētu kādā ziņā gudro Pampi piekrāpt?» un tāpēc sacījis: «Ja gribi būt bagāts kā Velns, tad paklausi, ko es tev teikšu. Esmu tavs bagātākais kaimiņš, Velns; dzīvoju šepat Duģa ezerā, un tāpēc kā kaimiņi varam dzīvot līdzīgi un saticīgi. Nākošā pavasarī es tev palīdzēšu Jāņu kalnu apstrādāt un no sējuma, ko tu tur būsi sējis, rudenī dalīsim uz pusēm: Es ņemšu virsu, tu apakšu, par to tu dabūsi no manis veselu sieku naudas.» Pampis bijis ar to pilnā mierā un tā salīguši. Kā rokas naudu Velns iedevis Pampim pilnu cepuri naudas. «Uz redzēšanos!» Velns no Pampja atvadījies. Pampis gājis priecīgs uz mājām. Mājās stāstījis sievai, ka salīguši ar Velnu. Sieva bijusi pikta un teikusi, ka nebūšot labi, ja ar Velnu iesācis kulties. Bet Parnpis atbildējis: «Nekas, sieviņ! Pampis ir gudrs bijis, gudrs būs, sieks naudas arī noderēs. Pavasarī Jāņu kalnā nesēšu vis kviešus, bet stādīšu kartupeļus, lai Velns ēd lakstus, cik gribēdams!»

Pavasarī, kad Pampis sācis art Jāņu kalnu, Velns arī atnācis un noprasījis Pampim: vai atminot viņu nolīgumu ?

«Kā nu ne!» Pampis atbildējis, «ja nāksi palīgā art un dosi sieku naudas, tad jau gan atminēšu.» Nākošā naktī Velns bijis saaris Jāņu kalnu vienos pelnes, putējis vien. Kad Pampis sācis. rāceņus stādīt, tad Velns atnesis solīto sieku naudas un. redzēdams, ka Pampis rāceņus stāda, sacījis: «Tas skaita smuko sēklu kā žīds utis, gan rudenī ņemsi sapuvušus ārā!» Pampis: par to tikai pasmējies. Rudenī, ņemamā laikā, Pampis rausis kartupeļus kā ābolus, un Velns atkal lasījis nodzeltējušos lukstus, dusmodamies par Pampja gudrību. Nākošā pavasarī Velns atkal līdzis ar Pampi. Velns sacījis: «Pampi, es tev došu divi sieki zelta naudas un palīdzēšu Jāņu kalnu apstrādāt un tu man dosi no sējuma rudenī apakšu, pats paturēsi virsu.» Pampis bijis pilnā mierā un tā atkal salīguši. Pavasarī agri agri Velns steidzies Jāņu kalnu uzart un Pampis nācis ar sētuvi ārā, sējis kviešus. Rudenī kviešu lauks līgot līgojies no kuplajām kviešu vārpām un, kad Pampis steidzies iet kviešus pļaut, te arī Velns bijis. klāt. Pampis pļāvis kviešus un Velns dīrājis rugājus, ka putējis vien. Redzēdams, ka nu no Pampja otru reizi piekrāpts, Velns lādējis Pampi, lai atdodot naudu, bet Pampis par to tikai ņirgājies.