7. E. Krastiņš Varenbrokā, Folkloras krātuvē.

Dievs kad cilvēku radījis, Velns piegājis pie Dieva, saka: «Kas tev par bļēņu cilvēku  kad taisīšu cilvēku, tad tik būs cilvēks.» Viņš ņem un iztaisa vilku. Nu viņš pūš viņam dzīvību pa vienu ausi, pa otru, pa muti, bet kā nekust, tā nekust. Viņš atsauc Dievu un prasa, kas par valnu, ka nepaliek dzīvs. Ak, Dievs saka: «Paceļ asti, pūt pakaļā un pūsdams saki: «vilciņ, rej Velnu!» A Vēlns pūsdams saka: «Vilciņ, rej Dievu!» Kā vilks nekust, tā nekust. Jau redz Velns, ka nieki būs, jāsaka, kā Dievs teica. Pacēla asti, tā viegli saka: «Vilciņ, rej Velnu! » Tā vilks uz reizes apgriezies - Velnam virsū. Velns tikko aizbēdzis, bet pārplēsis kažoku. Tā vēl šo baltu dienu Velns no vilka bīstas.