3. Pampļu Jānis Gaŗozā.

Irbes senāk bijušas Velna vistas. Viņas bijušas arī lielākas nekā tagad: bijušas labas vistas apmērā. Bet tas, ka viņas tik mazas kļuvušas, noticis tā. Dieviņš apsējis miežus netālu no Velna mājām. Mieži auguši vareni un drīz būtu jau gatavi, bet kādu dienu, gar lauku ejot, Dieviņš ieraudzījis - tavu postu miežus pilnus ar Velna vistām. Izdzinis un noteicis, lai Velns vairs savu vistu miežos nelaižot. Velns atteicis: viņas jau pašas ejot. Otru dienu Dieviņš atradis atkal pilnu lauku vistu. Nu viņš saskaities un nolicis zaķi, ezi un kurmi par sargiem, pavēlēdams Velna vistas, kad tās nāk miežos, saķert. Labi: šie saķer arī. Atnāk Dieviņš un pavēl visas nobeigt. Nu zaķis, ezis un kurmis nelaimē: kā nu nobeigsi, kā to lai izdara? Padoms dārgs. Pēdīgi dabūjuši vēzi: tas nācis ar savām šķērēm palīgā. Viņš sācis vistas griezt. Griezis, kur un kā gadījies. Citai apgriezis tikai spārnus: tās ir mūsu tagadējās vistas, kas tāpēc nevar vairs lidot. Citai nogriezis sānus: tās nu kļuvušas daudz mazākas (tās ir tagadējās irbes). Bet citas izbēgušas sveikā: tās ir tagadējās meža zosis.