4. Liepsalu Jēkabs Koknesē. Etn. IV, 1894. LP, VlI, 1, 1194, 2. O. Dābnbardt, Ī. 218.

Reiz Dievs un Velns gājuši gar upes malu pastaigāt. Tur viņi atraduši vecu zirga pinekli, ko Dievs paņēmis un gribējis iemest upē, bet Velns arī pasteidzies, saķēris pineklim aiz otra gala un pārrāvis uz pusēm. Dievs tomēr savu pinekļa pusi iemetis upē, kurš palicis par zuti. Bet Velns savu pusi nometis uz sausumu un no šā izcēlusies čūska. Par to vēl tagad mēdz teikt, ka zutis ar čūsku esot tuvu rada.

Piezīme. Tādu pašu teiku esmu arī Raunā dzirdējis. Arī igauņiem ir šāda teika vairāk variantos. P. Š.