8. Ēdolē Etn. IV, 1894. LP, VII, I, 1193, 1.

Velns prasījis, lai Dievs dotu kādu gabalu zemes. Dievs, nekā laba neparedzēdams, liedzies Velnam to dot. Velns teicis, lai Dievs dodot tam, ja ne vairāk, tad tikdaudz, ka ar savu rungu varētu kur atspiesties. Dievs domājis, ko tad ar tādu nieku Velns iesākšot, un atvēlējis to. Velns iespiedis ar savu rungu zemē dziļu caurumu, no kura sākušas līst ārā čūskas. Tā Velns uzlaidis Dieva zemei čūskas.