13. Seces pamatskola no 80 g. v. M. Kalniņas Secē. Teikas par Dievu, 30, 39.

Reiz Dievs ar Velnu sastapušies un sākuši strīdēties, kuŗš no viņiem stiprākais. Velns gribējis parādīt, ka stiprākais ir viņš. Tādēļ tas aizgājis, pielasījis maisu ar odiem un sviedis tos Dievam virsū. Odi sākuši Dievu kost, bet viņš zinājis labu līdzekli: sakūris uguni, un odi visi no dūmiem aizbēguši. Tad gājis Dievs un pielasījis maisu ar blusām un sviedis to Velnam virsū. Blusas sākušas Velnu kost, tā ka tas nezinājis, ko darīt. Velns citu līdzekli nezinājis, tādēļ darījis tāpat, kā redzējis Dievu darām. Viņš sakūris uguni, iestājies pašos dūmos un domājis, ka nu jau būšot miers. Bet nekā: blusas kodušas vēl stiprāk. Velns, nekā vairs neatmanīdams, sācis bēgt, bet bēgot noāvis zābakus. Velns uzlicis uz kāda liela akmens savu smago kāju, lai saautu. Kāja bijusi tik smaga, ka tanī akmenī palicis dziļš nospiedums Vēl nesen priekš pasaules kaŗa varēja redzēt kādā lielā akmenī tuvu pie Salsanču mājām nospiedumu, cilvēka pēdai līdzīgu, tikai daudz lielāku.

Piezīme. Tādas pašas teikas vēl piesūtījuši Folkloras krātuvei A. Rusiņš no Seces pag. un V. Bojārs no Rēzeknes apr. P. Š.