2. H. Siliņa no Penkules.

No sākuma visas lietas piederējušas Velnam, Dievam turpretim nekā nav bijis. Arī uguns Velnam bijusi, Dievam ne. Velns atnācis reiz pie Dieva ciemā. Dievs prasījis, lai parādot, kā varot uguni dabūt. Velns nesacījis. Kad nu Velns gājis mājā, Dievs viņam nopakaļis sūtījis cilvēku, bet pats tikmēr uztaisījis koka namiņu, sabēris tanī pūpēžus un sācis kult. Velns, atskatījies atpakaļ un ieraudzījis, ka Dieva namiņš kūp, iesaucies: «Viņš taču manu uguni dabūjis, lai gan to biju paslēpis dzelzī un akmenī ! » Cilvēks to nu dzirdējis, aizsteidzies pie Dieva un izstāstījis. Dievs paņēmis dzelzi un vilcis pret akmeni. No akmens izlēkusi uguns dzirkstele. Tā Dievs dabūjis uguni.