Velns noslēpj uguni.
4. Pabērzis Liezērī. Etn. II, 1892, 32. LP, Vll, I, 1183, 11,V,2.
Dievam iesākumā nekā nebija, bet Velnam piederēja visas lietas. Beigās Dievs ar gudrību Velnam visu atņēma. Ar uguni esot tā gājis. Dievs slējis slieteni. Velns, to redzēdams, prasījis: «Kur tu ņemsi uguni?» Dievs atteicis: «Kad būs slietenis, tad būs uguns arī!» Velns gājis projām brīnīdamies. Bet Dievs teicis cilvēkam: «Ej Velnam nopakaļus un noklausies, ko viņš runā!» Cilvēks paklausījis. Tamēr Dievs salasījis vecus pūpēžus un sācis viņus kult savā slietenī, ka dūmi vien kūpējuši. Velns paskatījies atpakaļ un sācis Dievu sunīt: «Viņš taču manu uguni nozadzis, lai gan to biju paslēpis dzelzī un akmenī ! » Cilvēks to atteica Dievam. Tas vilka ar dzelzs stieni pret akmeni un no stiprās dzirksteles aizdegās uguns.