9. V. Ozoliņš Mangaļos. LP, VlI, I, 1181, 11, Vb, 2.

Iesākumā cilvēkiem uguns nebijis nemaz. Velnam gan bijusi vai cik uguns, bet zvirbulis tam par lielo sulaini, kur tu no tā dabūsi? Sūtījuši beidzot bezdelīgu, žiglo, naigo, pēc uguns.

Aizskries bezdelīga, tā uguni dabū un tā projām, ko māk. Zvirbulis aizelsies - bezdelīgai pakaļ. Dzinies, dzinies - kur tu, ķēms, žiglo bezdelīgu panāksi. Pašu astes galiņu tikai satvēris, robu izrāvis, bet nesamo uguni nedabūjis atņemt. Ātri mājā skrienot, uguns drusku pavairāk vējojusies un nosvilinājusi bezdelīgai pakakli, tā ka vēl šodien pakakle sarkana. No tā laika bezdelīga ar zvirbuli nevar salīgt. Bijis, kur bijis, zvirbulis uzprasa bezdelīgai: «Udž, udž?» (uguns). Šī atkal pamēda, riņķī vien skriedama un zvirbuli kaitinādama: «Saki skaidri, saki skaidri! Nevar skaidri izteikt!»