18. Kārkluvalka Teodors Ancē. Zin. Kom. kr. LP, VIl, I, 1185, 11, vz, 4.

Dievam nebijis uguns, bet Velnam peklē vai cik. Bet kas ies uz pekli? Izrunājies vienam, otram - neviens. Beidzot ierunājis zirneklim jeb tanim, tas tūliņ gājējs: nolaidies pa savu tīklu pekles dibenā. Nolaidies, paņēmis uguni un uznesis augšā. Bet, no lielā kāpiena noguris, domājis atpūsties, atgulēties un tad aiznest Dievam. Kamēr šis guļ, muša ņem nozog uguni un pie Dieva projām, teikdama, ka viņa to atnesusi no pekles. Atmostas zirneklis - uguns vairs nav. Noiet pie Dieva: kas viņa uguni esot paņēmis? Dievs teic, ka muša viņam atnesusi. Nu Dievs par to, ka muša tā darījusi, sacījis zirneklim: «Tāpēc, ka muša tik blēdīga bijusi, tad tai par sodu - kur vien tu tikai aizdabū - tin to savā tīklā!»