4. Seces pamatskolas skolnieki no 80 g. v. M. Kalniņas Seces pag. Teikas par Dievu, 45, 57.

Reiz Dievs ar Velnu sastapušies uz Grebļa kalna un sākuši strīdīties. Velns uz Dievu ļoti noskaities un apņēmies Dievu sabaidīt. Tādēļ aizgājis projām un pēc brīža nācis ar traku vētru un zibeni. Bet Dievs nemaz nedomājis bīties. Tas sakūris uguni, iesmēķējis savu pīpīti un sēdējis tīri mierīgi. Negaiss drīz vien norimies, jo Velns redzējis, ka tāpat Dievu nenobaidis. Drīz vien tas iznācis no meža un teicis uz Dievu: «Lai gan tu manis nebijies, bet toties tu mani arī nenobaidīsi.» Dievs arī iegājis mežā, pieplēsis bērza tāsis un aptinies ar tām. Pēc tam viņš nolauzis divas alkšņa nūjiņas un gājis Velnu biedēt. Viņš sitis ar nūjiņām pa tāsim, ka grabējis vien. Tādēļ ka Dievs ar tāsim taisījis grabošu troksni. šo kalnu sauc par Grebļa kalnu.