1. H. Krastiņa Rīgā. Teikas par Dievu, 44, 56.

Reiz Velns ar Dievu saķildojušies, kurš no viņiem labākais. Lai ķildu izšķirtu, nosprieduši kalnā kāpt. Kas pirmais uzkāpšot, tas labāks. Velns skrējis taisni augšā. Kā ticis līdz pusei, tā novēlies atkal lejā. Dievs gājis tur, kur labāka iešana, kaut arī bijis lielāks gabals ko iet. Velns skrējis vairākas reizes, bet vienmēr novēlies. Beidzot jau sasniedzis kalna virsotni un jau izsaucies: «Redz', ka es labāks!» Bet te atkal vēlies zemē. Pa to laiku Dievs jau bija uzkāpis. Tā Dievs bija labāks par Velnu.