5. J. Bērziņš Alojā. Teikas par Dievu, 35, 44.

Reiz .senos laikos Velns sanācis ar Dievu ķildā: kuram vairāk asiņu piederot. Velns teicis, ka viņam, Dievs, ka viņam. Lai lietu izšķirtu, tad katrs nolēmis atnest savu asiņu daudzumu. Noteiktā dienā abi klāt gan. Velns bijis atnesis pusstopu, bet Dievam bijis vesels stops. To redzēdams, Velns gan redzējis, ka viņš paspēlējis, tomēr nav gribējis palaisties, tiepies un tiepies, ka šim tomēr vairāk piederot Tas Dievu tā sadusmojis, ka viņš izrāvis Velnam asiņu trauku un izsviedis ārā. Turpat durvju priekšā augusi apse, un viss asiņu trauka saturs uzlijis uz apses. Tādēļ arī apse sākusi trīcēt un trīc vēl šo baltdien, jo Velna asinis apsei briesmīgi nepatīkot.