7. Dreimaņu Pēteris Krustpiliešos. LP, Vl, 448, 113, 3.

Velnam bijis dzelzs katls, Dievam mālu pods. Dievs izlicis savu podu saulītē, pie mājas pakša, un pods vārījies; bet Velnam apakš sava katla vajadzējis uguni kurt. 'Tas šim nepaticis un nu sācis arī tādu trauku iekārot, kas bez uguns vārās; tādēļ vaicājis Dievam, kur šim ņemt tādu podu.

«Kur ņemt? Tad jau mums būs jāmaina.» «Jā, jā - tūliņ!»

Labi, samainījuši: Velns paņēmis podu un Dievs tā ticis pie dzelzs katla.