10. Alfrēds, Pasakas, 37, 17. LP, VlI, II, 48, 1, 23.

Cepuŗu širmji esot Velna izgudrojums. Tas bijis tolaik, kad Velns vēl bija Dieva sulaiņos. Viņš bijis liels melkulis. Katru reizi, kad tas ko meloja un Dievs viņu cieti uzskatīja, tad tam bija jānosarkst un jānolaiž acis. Dievs tad tūlīt pazina, ka Velns meloja. Nu Velns sagudŗoja kautkā acis paslēpt: viņš nogrieza pirkstiem nagus un piešuva pie cepures. Dievs nu vairāk nevarēja Velnam acīs ieskatīties.