16. J. Plaudis Dzērbenes pag. Teikas par Dievu, 42,52.

Tas bijis tais laikos, kad vēl neceltas istabas ar stikla logiem un laudis pa lielākai daļai dzīvojuši pirtīs un rijās.

Viena saimnieka rijā apmeties velns. Ļaudis vairs tur nevarējuši gulēt. Velns tos raustījis pie kājām un solījies sviest rijas krāsnī. Tā nu bijis jāguļ ļaudim uz kūtsaugšām un citur.

Bijis auksts rudens. Ļaudis patlaban ēduši kūtsaugšā vakariņas un runājuši, cik labi būtu bijis izgulēties pie siltas rijas krāsns. Te ienācis vecītis. Viņš bijis ar sirmu bārdu un matiem. Vecītis padevis labvakaru un prasījis vakariņas un naktsmājas. Saimnieks bijis labsirdīgs un sacījis, ka ēst jau gan varot dabūt, bet naktsmāja esot tikai šī aukstā kūtsaugša. Vecītis teicis, ka viņš esot redzējis rijā krāsni kuŗamies. Nu saimnieks izstāstījis, kas par vainu. Vecītis teicis, ka viņš tomēr iešot rijā gulēt, gan jau velns likšot mieru. Saimnieks negribējis ne par ko laist, bet kad vecītis neklausījies, atļāvis. Vecais viens pats aizgājis uz riju.

Divi jauni puiši norunājuši noskatīties, ko īsti vecais velnam padarīs. Viņi aizgājuši pie rijas durvim un caur šķirbu skatījušies. No sākuma viss bijis klusu. Tad uzreiz uz rijas krāsns kaut kas sakustējies. Rija kļuvusi sarkanā krāsā, un no krāsnaugšas nolēcis velns. Viņš piegājis pie gulētāja un to pamodinājis, sacīdams, lai vācoties prom, savādi iemetīšot rijas krāsnī. Vecais pasmējies un teicis, lal nelieloties, bet darot. Velns pārskaities un sagrābis veco aiz kājas, lai sviestu rijas krāsnī, bet nevarējis ne pakustināt.

Tad Dievs cēlies augšā un grābis velnu aiz astes. Tas redzējis, ka labi nebūs, un sācis lūgties. Bet vecītis, kas bijis pats Dievs, neklausījies un iesviedis velnu krāsnī. Atskanējis briesmīgs sprādziens. Biezi melni dūmi piepildījuši riju. Kad tie izklīduši, tad Dievs stāvējis gaismā. Tad gaisma izdzisusi, un Dievs licies gulēt. Puiši nu tik nopratuši, kas vecais ir, un devušies uz māju ar bailēm sirdī.

Otrā rītā vecais saucis saimnieku viņu pavadīt. Viņam esot kas sakāms. Dievs saimniekam pastāstījis par notikušo un teicis, lai ejot uz riju; ko tur atradīšot, tas viņam piederēšot. Saimnieks, ceļos krizdams, pateicies un gājis uz riju. Tur viņš atradis maisiņu ar naudu. Par šo naudu viņš uzcēlis pirmo dzīvojamo māju ar aizbīdāmiem logiem.