18. E. Kārkliņa Jaunlatgales Liepnas pag. Teikas par Dievu, 46, 58.

Reiz vecos laikos Dievs pielējis vienu dīķi ar skaidru ūdeni, kur govim padzerties. Vienā dienā Velns sadusmojies uz Dievu un izdzēris visu dīķi gluži sausu. Dievs saķēris Velnu un iemetis to cietumā. Pirmo gadu Velns lūdzies, lai palaižot, bet Dievs nelaidis vis. Otru gadu Velns lūdzies, lai palaižot, bet Dievs atkal nelaidis. Trešo gadu Velns lūdzies, lai palaižot. Dievs pielējis dīķi ar bairišu un Velnu palaidis arī. Velns izdzēris atkal dīķi, gribēdams Dievam atriebties, bet tagad Velns nokritis un nevarējis nemaz pacelties. Dievs pa to laiku Velnu sasējis un iemetis atkal cietumā.

Pirmo gadu Velns atkal lūdzies, lai palaižot, bet Dievs nepalaidis vis. Otru gadu Velns lūdzies, lai palaižot. Dievs nepalaidis. Velns pierunājis deviņus mazus velnēnus, lai palīdzot pārdeldēt važas. Tie nu ķeras tūdaļ pie darba un pēc trim nedēļām važas pušu gan. Nu Velns atkal brīvs. Velns, ticis brīvs, skrējis pa zemes virsu, cik nu varējis, un pārtaisījies pēc Dieva vaiga un mācījis cilvēkus bairišu brūvēt. Kad cilvēki jau pratuši bairišu pagatavot, tad Velns mācījis atkal pagatavot citus reibinošus dzērienus. Pēc trim gadiem Dievs gājis uz cietumu Velnu apraudzīt, bet tavu brīnumu - Velna tur vairs nav. Dievs tūdaļ steidzies virs zemes Velnu meklēt. Iegājis nabadzīgā zemnieku sētā un teicis, ka šis esot Dievs. Zemnieka sieva teikusi, kas šis par Dievu esot, ka trīs gadus zemniekus visādos nedarbos esot mācījis. Dievs atbildējis, ka tas laikam esot bijis Velns, kas viņam esot izbēdzis no cietuma. Dievs steidzies uz elli Velnu meklēt, bet nedabūjis, jo Velns, dabūjis zināt, ka Dievs viņu meklē, pārskrējis pār deviņām jūrām un paslēpies kādā vecā alā. Dievs samācījis vienu vecu lāci, lai ejot Velnu meklēt. Lācis aizgājis pie Velna, ielīdis alā un teicis uz Velna, ko šis tik ilgi no Dieva slēpoties. Lai tikai novijot labu cilpu, tad neesot no Dieva ko bīties. Velns vijis, vijis cilpu, kamēr beidzot novijis arī. Lācis prasījis, lai dodot viņam pamēģināt, vai esot stipra. Lācis ,paņēmis cilpu un sarāvis uz desmit gabaliem. Velns vijis atkal. Novijis otru. Lācis atkal prasījis, lai dodot paprovēt. Velns iedevis arī. Lācis paņēmis un sarāvis atkal uz desmit gabaliem. Velns vijis atkal trešo virvi.

Kamēr Velns vijis, lācis pateicis Dievam. Dievs atnācis atkal pie -alas. Velns novijis- Lācis atkal prasījis, lai iedodot paprovēt. Lācis rāvis, rāvis, nevarējis pārraut. Tagad vajagot cilpu izprovēt. Lācis apmetis Velnam cilpu un galu padevis Dievam. Dievs vilcis Velnu no akas ārā. Velns jau gandrīz bijis izvilkts, bet cilpa pārtrūkusi, un Velns, atpakaļ krizdams, izkritis trim zemēm cauri.