5. J. Širmanis Vilzēnu pagastā.

Dievs un Velns stāvējuši pie slimnieka gultas. Abi gaidījuši slimnieka dvēseli. Slimnieks, ar nāvi cīnīdamies, appirdies. Velns pārsteigumā domājis, ka slimnieks izlaiž dvēseli: paķēris bezdalus mutē un taisījies projām. Dievs, visu to redzēdams, smīnējis un vaicājis: «Nu, vai dabūji?» Velns, lai atbildētu, nedrīkstējis muti atdarīt; viņš mājis tikai, to apstiprinādams, ar galvu un caur degunu norūcis: mhu!