7. Krēmanis, Brīvnieku Kārlis, Saleniekos. LP, 46, 8.

Reiz divi nepazīstami ceļa gājēji piepēši satikušies. Tas viens vaicājis: «Kur tu iesi?»

«Iešu kāzās!»

«Es arī iešu kāzās.»

«Ko tur darīsi?»

«lešu līgavai dvēseli atņemt!»

Tas bijis Velns, kas tā atbildējis; bet tas otrs bijis Dievs. Labi, - aizgājuši kāzās - citi patlaban ēduši. Dievs nosēdies uz mūrīša par nabagu; Velns staigājis pa istabu, rokas braucīdams. Te pašu laiku līgava iešķaudījusies. Nabags uz mūrīša iesaucies: «Dievs palīdz!» Un tā vārda dēļ, Velns klupdams, krizdams ārā pa durvim, nedabūjis līgavas dvēseli. Tādēļ sievas vēl šodien, ja kāds šķauda, iesakās: «Dievs palīdz!»

Piezīme. Sal. IV. sējuma 21. numuru. P. Š.