2. B. Riekstiņš Rīgā. Teikas par Dievu, 38, 47.

Kad Dievs ar cilvēka radīšanu bijis galā, pie tā pienācis Velns un sācis plīties virsū, ka cilvēks piederot šim. Dievs atkal teicis, ka šim, un nu abi nekā nevarējuši izšķirties. Beigās Dievs teicis, ka izmēģināšot: kam cilvēks staigāšot pakaļ, tam arī tas. piederēšot. Dievs ar Velnu nostājušies priekšā, bet cilvēks aiz tiem. Tad sākuši iet. Tai vietā, kur bijušas krustceles, Velns aizgājis pa vienu ceļu, Dievs pa otru. Cilvēks gājis Dievam pakaļ. Velns no dusmām skrējis cilvēkam pakaļ un spļāvis un kraukājis tam virsū, tā kā cilvēks nu izskatījies briesmīgi neglīts. Lai cilvēks būtu glītāks, tad Dievs ņēmis un apgriezis cilvēku otrādi, tā kā neglītā puse nāk uz iekšu. No Velna kraukām un spļaudekļiem cēlušās cilvēka iekšas.