3. Katrīna Jaunzeme no A. Reisupes Nīcā. K. Lielozola kr.

Dievs bija radījis cilvēku, bet Velns to gribēja dabūt sev un viņš teica Dievam: «Tas mans cilvēks.»

Kā jau Dievs, kas negrib strīdēties, teica: «Nu, es jau ar tevi strīdēties neiešu, bet mēs iesim blakus, lai cilvēks nāk mums pakaļ. Kuŗam nu cilvēks ies pakaļ, tam tas piederēs.»

Nu labi! Velns ar mieru.

Atved cilvēku. Dievs ar Velnu abi iet kopā. Dievs iet taisni, bet Velns pašķielē arvienu, vai cilvēks nāks šim pakal. Cilvēks no Velna niknā izskata jau mūk pa gabalu, kur vēl pakl iet? Velns redzēdams, ka cilvēks viņam pakal; nenāk, sāka kurnēt. Tā nu viņi nogāja savu ceļa gabalu un cilvēks palika Dievam. Bet Velns nepavisam nevarēja saprast, kāpēc tas tā noticis.