7. M. Miezone no 60 g. v. I. Miezones Kusas pag. Teikas par Dievu, 39, 49.

Reiz Dievs ar Velnu sarunājušies, kuru nu tai rītā pirmo pieminēšot. Velns sakot, ka še, bet Dievs atkal, ka šo. Tā rītā nu gaidot, kas būšot. Tāds skaists laiks bijis, bet neviens Dievu nepieminējis. Tā viena saimniece dzinusi lopus ganos. Govs iegrūdusi kāju sētā. Tā saimniece sakot: «Vai jau tevi pats Velns tur iegrūda?» Velns tikai piegrūdis vien Dievam pie sāna.

Tam, kas vienmēr sakot: «Lai tev' Velns», pats Velns arī stāvot pie labās rokas, bet kas Dievu pieminot, no tā Velns tālu.