9. R. Tabine vispārīgi Latgalē. Šī pasaka ir nodrukāta arī poļu valodā Krakavā 1891. g. «Lotysze Inflant Polskich - z gmini Vielonskiej, powiatu Rzežyckiego.»

Nazkod mēnesnīks beja spūžs un teirs un pylnotūs skaisti speidēja. Reizi divi meitas guoja pēc yudiņa. Vīna, īraudzējuse mēnesnīku. soka: «Vierīs, muosiņ, cik jis opols un skaists!»

«Kas tī par skaistumu?» atsoka ūtra. «Muna pakuļe vēl opoļuoka.»

Kai tik meita tūs vuordus izsacīja, tai ir ceļās gaisā. Dūmuotim, ka nazkaids spaks jū tur aiznesja. Redz, par struopi ka smuodēja un smējuos nu mēnesnīka, jei tyka aiznasta tur ar vysim kuošim un spaņņim. Un vēļ nyu jei tur stuov un stuovēs leidz postora dīnai.