12. Pločkalns ar Vīdneri Skrundā. Brīvzemnieka «Sborņik», 11, 9. LP, VII, II, 42, lc.

Vecos laikos mēnesis esot spīdējis tik pat gaiši kā saule. Bet nu gadījās, ka divi meitas gājušas uz aku pēc ūdens. Viena sacījusi: «Ai, kur tas spožs!» Otra atbildējusi: «Mana pakaļa spožāka par viņu!» un parādījusi mēnesim pliku pakalu. Bet mēnesis meitu - tādu smējēju - tūliņ uzrāvis pie sevis. Tur viņa vēl tagad redzama ar nēšiem uz pleca (tur, kur mēnesim tas tumšums). Bet savu gaišo spožumu mēnesis no tās reizes pazaudējis.

Piezīme. Tādu pašu teiku vēl uzrakstījuši H. Skujiņa Aumeisteŗos, E. Lācis Tirzā un Z. Liepiņš Salacā. P. Š.