17. M Irbe Rīgā. Teikas par Dievu, 12, 110.

Vienā svētdienā viens vīrs gājis uz mežu, lai sacirstu žagarus. Piecirtis lielu nastu un gājis atkal uz māju. Te viņš saticis ceļā vienu vecīti, kas tam prasījis, kādēļ gan šis svētdienā strādājot Tas neesot labi Dusmās vīrs uzkliedzis vecītim, bet tas bijis pats Dievs. Un tanī pašā brīdī Dieviņš vīru ar visu žagaru nastu iecēlis mēnesī, lai katrs, kas to uzskatītu, atminētos, ka svētdienā nav brīv strādāt.

Piezīme. Tādu pašu teiku ir vēl piesūtījis Folkloras krātuvei M. Bērziņš no Umurgas. Tā liekas kāda vācu teika, kas pie mums pārnesta. P. Š.