18. A. Lindāns Kapiņos, R. Tabines krājumā.

Reiz dzeivuoja divi bruoļi, kuri izguoja pa mežu pastaiguotu. Te viņi sasastreidēja un vecuokais nūsyta jaunākū un steidzīgi laidjās prūjom. Ceļā satyka siermu vecīti, kurs tam vaicuoja: «Kū pašulaik dora tovs jaunuokais bruols»

«Vai es viņa sorgs, ka tu nu maņa vaicoj?» atteicja jauneklis.

«Nu bruol,» sacīja vecīts, «par nūsišanu un malošanu tev byus viņu jūnas uz sovim placim leidz pasouļa golam.« Ocumierklī viņš sagruobja bruoli pasacēla uz augšu un taišņi uz mēneša izkopis vēl tagad tū nas.

Piezīme. Šāda teika par Kainu un Ābelu ir sevišķi krieviem labi pazīstama. P. Š.