l. J. Rubenis Gulbenē. LP, VlI, Il, 54, l, 7.

Pērkons, gaisā stāvēdams, smeļot no jūtām, ezeriem, upēm ūdeni, un tad laižot par lietu atkal zemē. Bet tāpēc, ka smēliens ir smags, liels - izceļoties briesmīgais rībiens. Pērkons pats retam speŗot, bet vairāk viņa nerīša dēls, lai gan tēvam nemaz tas nepatīkot, ka šis tā spārdoties. Bet ja pats Pērkons kādreiz vajadzīgā vietā iesperot, tad tur esot atrodama bulta jeb lode. Ar šo bulti varot dažas slimības dziedināt.

Piezīme. Arī Raunā esmu dzirdējis par Pērkona dēliem, bet stāstītāji vairs neatcerējās ko tie katrs darījuši. P. Š.