2. A. Lerchis-Puškaitis Džūkstē-Pienavā. LP, I, 115, 83.

Reiz siena laikā vīrs gājis. kaudzei kārti cirst, lai varētu drīz sauso sienu samest. Vēl kārts nebijusi nocirsta, te vecais Pērkona tēvs ducina, bargu lietu apsolīdams. Vīram sausais siens tā iežēlojies, ka dusmās rādījis cirvi Pērkona tēvam sacīdams: "Nu, raugi man tik vēl ducināt un manu sauso sienu saliedēt, tad laidīšu tūliņ ar cirvi pa zobiem!"

Bet līdz šos vārdus izteicis, te acumirklī zibens zaimotāju nospēris.