3. Paegļu Mārtiņš Lielvārdē. LP, Vl, 448, 4.

Reiz nācis pērkons. Kāds muļķis - šā muļķa tēvam pērkons priekš tam nospēris šķūni -- apsmērējis mīkstu maizi ar sviestu, paņēmis rungu, uzkāpis jumtā un saucis: «Pērkon, nāc šurp! Es tev došu čeptas un smērētas!»

Bet pērkons, kā nācis, nospēris muļķi - runga neko nelīdzējusi.