6. Skolnieks L. Reiteris Lubānā.

Reiz viens mednieks gājis uz medībām, izstaigājis mežu krustām un šķērsām, bet nekā nenošāvis. Uz māju ejot sacēlies liels negaiss, bet pašreiz bijis jau no meža laukā, kad pērkons sācis neganti spert un rūkt. Mežmalā mednieks paslēpies zem egles, lai nesamirktu lietū. Pērkons sācis spert turpat netālu stāvošā akmenī. Aiz akmens mednieks pamanījis mazu pliku vīriņu; kas rādījis Pērkonam pakaļu. Pērkons spēris vairāk reizes, bet vīriņš tāpat rādījis dibenu. Nu mednieks sataisījis plinti un gaidījis, kad vīriņš rādīšot atkal Pērkonam pakalu. Līdz ko plikais vīriņš parādījies, mednieks labi nomērķējis un metis virsū, tanī vietā dūmi un uguns vien nojukuši. Pēc tam mednieks varējis ar šo plinti šaut visu. Viņa bijusi tik stipra, ka pat vislielākie zvēri no vienas skrotiņas nobeigušies.