l. Dienas Lapa, 1886.

Kāds virs reiz redzējis Vēja - māti lāpāmies. Šī to lūgusi. nevienam par to neteikt, par to šim būšot pilna klēts labības. Kamēr vīrs klusu cietis, bijis ar tā tiešām. Pēdīgi tak citiem izteicis, kā šim tā bagātība nākusi, bet nu arī bijis ar visu laimi pagalam Klēts vairs nav stāvējusi ar labību pilna.