3. Skolniece N. Lapiņa Strenču mēnešrakstā «Atmoda».

Reiz dzīvoja viens ķēniņš, kam bija ļoti skaista meita un arī skaista pils jūŗas malā. Reiz gar ķēniņa pili gāja viena vecenīte, kas bija ragana. Viņa iegāja pie ķēniņa un lūdza dāvānas. Ķēniņš prasīja, ko viņa gribot. Ragana atbildēja, ka gribot viņa meitu. Ķēniņš par to noskaitās uz raganu un pavēlēja to ielikt cietumā. Reiz ķēniņa meita gribēja pabraukāties pa jūru ar laivu un kalpi arī tūliņ sataisīja vienu zēģeļlaivu. Kad laiva bija gatava, tad princese ar saviem ciemiņiem aizgāja pabraukāties. Kad princese ar saviem ciemiņiem jau bija diezgan tālu aizbraukusi, tad ragana sāka saukt Vēju. Vējš arī atnāca un prasīja, kā viņai vajagot. Ragana teica, lai skrienot uz jūŗu, kur ķēniņa meita braukājot ar laivu, un lai apgāžot to laivu. Vējš arī tūliņ aizskrēja. Pēc kāda laiciņa bija sacēlusies tāda vētra, ka kokus ar saknēm rāva ārā no zemes. Laiva ar princesi un ciemiņiem apgāzās un visi braucēji noslīka.