4. Juris Upītis Gatartiešu Mīlākšos. LP, VII, Il, 54, 1, 8.

Sveču mēnesis izsmējis Salas mēnesi (janvāri), zaimodams, ka tas esot par gļēvu: stipri nemaz nesalstot; būtu šis Salas mēneša vietā, tad redzētu, kā saldētu: ja sievas vārītu kāpostus namā - podam viena mala virtu, otra mala sasaltu. Salas mēnesis atteicis: «Nu, ko tu mani zaimo, rādi šurp pats savu spēku.» - «Jā!» Sveču mēnesis (Februāris) atteicis: labprāt šis rādītu savu dūšu, bet tagad to nevarot darīt: diena esot par daudz gaŗumā izstiepusies, saule aplam augstu pakāpusies - šim sākot jau viena acs asarot (lāstekas no jumtiem pilot saulgozī).

Piezīme. Ziemas mēnesis sacīja: «Esmu gan auksts, bet man viena kāja kliba.» Jaungada mēnesis sacīja: «Esmu visaukstākais.,» Sveču mēnesis sacīja: «Es būtu vēl aukstāks, bet viena acs asaro.» (Atkusa dienas laikā.) Balt. Vēstnesis, 1900, 113. L. P.