8. A. Vaskis Tukumā.

Agrākos laikos biežāk kā tagad plosījies viesulis. Viesulis ticis uzskatīts kā ļaunais gars. Ap gadu piecdesmit atpakaļ pie Tukuma.(stāsta Ulšteiniene, Tukuma nespējnieku patversmē) plosījies ārkārtīgi spēcīgs viesulis, melns kā muskulis. Uznācis uz Tukuma ezera, sagriezis lielu ūdens stabu gaisā un nesis vēl tālu aiz ezera. Viesulis nokritis Prūšu kalnos mežā. Mežs izskatījies pēc postažas: stumbri vien rēgojušies. Citureiz Tukumā viesulis sagrābis Viļņu Madi. Divas dienas tā nogulējusi slima. Ja pārmetot krustu - viesulis paskrienot garām. Viesulis esot dzīvs - viņam vidū esot arī asinis, Dažreiz pātari un krusta mešana nepalīdzot, tad jāmetot viesulī kāda asa lieta, vislabāk cirvis. Ja viesulim trāpot vidū (sirdī), tad tas pēkšņi izgaistot, bet sviestais priekšmets nokrītot zemē asiņains.

Piezīme. Par viesuli visvairāk pārvēršoties burvji, kādēļ par to vēl būs kādas teikas uz priekšu. P. Š.