5. Liepiņu Kārlis «Balss», 1894, 11. LP, 360, 1.

Desmit verstes no Valmieras uz Valkas pusi pie Valmieras muižas P. mājām - tur, kur Gauja no rītiem nākdama piepēši uz dienvidus vakariem nogriežas, atrodas pakalnā kāds iedobums alas veidā. Vecos laikos še esot ala bijusi, kas iestiepusies dziļa zemē. Šo alu Gaujas vecis apdzīvojis. Taisni minētā Gaujas līkumā bijis atvars jeb bezdibens un še tad Gaujas vecis mēdzis plostotājus maldināt. Plosti, kas iekļuvuši šajā atvarā, griezušies dienu un nakti riņķī un pirms nav tikuši ārā, kamēr nebija devuši Gaujas vecim ziedu. To beidzot plostnieki vairs nevarējuši paciest, tādēļ atveduši trīs mācītājus un likuši šiem izdzīt veci. Mācītāji nostājušies ar Dieva vārdiem pie alas durvim un vecis, nevarēdams no alas ārā tikt, Gaujas atvarā glābties, izspēris ar kāju alas dibenā caurumu un tad pa to kā ūdens stars ar lielu troksni ieskrējis Gaujā. Tai vietā, kur Gaujas vecis no zemes izskrējis, atrodas avots jeb aka, kura ūdeni P. māju ļaudis lieto dzērienam.